Vides izvērtējums

Skolēnu ģimeņu aptaujas anketa
Skolēnu ģimeņu aptaujas rezultātus skatīt šeit
Skolēnu ģimeņu aptaujas rezultātu diagrammas skatīt šeit

Skolas ēdnīcas ēdienkarte šeit

ANALĪZE – skolas ēdnīca

Ietekme uz resursiem, klimatu un vietējā pārtika
Jautājums	Atbilde
1. Vai skolēniem ir pieejami Latvijā audzēti svaigi augļi un dārzeņi? Cik bieži nedēļas laikā? Importētie augļi un dārzeņi tiek novākti, tiem vēl neesot gataviem, lai būtu ērtāka to transportēšana. Bet, līdz ar to, tie arī satur mazāk vitamīnus un minerālvielas kā tad, kad novākti gatavi.  Atzīmējiet arī to, kādi augļi un dārzeņi ir pieejami un no kurienes tie nāk	Latvija Importēti Vietējā (no tuvējās apkaimes No cita reģiona Pirmdiena Kartupeļi, pētersīļi, selerijas, kabači burkāni, kāposti, sīpoli, puravi, ķiploki Citroni, puķkāposti Otrdiena Kartupeļi, pētersīļi, selerijas, āboli burkāni, kāposti, sīpoli, puravi, bietes , ķirbji, ķiploki citroni Trešdiena Kartupeļi, pētersīļi, selerijas burkāni, kāposti, sīpoli,  bietes, ķiploki, gurķi Sviesta pupiņas, paprika Ceturtdiena Kartupeļi, pētersīļi, selerijas, āboli, kabači, jāņogas, upenes burkāni, kāposti, sīpoli, puravi, ķiploki, plūmes, gurķi Citroni, ķīnas kāposti, tomāti Piektdiena Kartupeļi, pētersīļi, selerijas burkāni, kāposti, sīpoli, puravi, bietes , ķiploki Citroni, zaļie zirnīši, puķkāposti Kopā 7 9 7
2. No kurienes skolas ēdnīca iepērk izejvielas pusdienu gatavošanai? Cik lielu attālumu tās ir ceļojušas līdz nonākšanai līdz pusdienu galdam?	Izcelsme Km skaits Vai šie produkti pieejami no kādas tuvākas vietas? Vegetables Latvija Vid.80 Nē Fruit Latvija Vid.50 Nē Meat Latvija 110 Jā Dairy Latvija 1 Nē Flour Latvija 100 Jā Eggs Latvija 20 Nē
3. Vai ēdnīca ņem vērā sezonalitātes aspektu ēdiena gatavošanā? Vai pavasarī un rudenī tiek gatavoti ēdieni no vietējām izejvielām, kurām Latvijā ir īstā sezona?	Sastādot ēdienkarti tiek ņemta vērā pieejamo augļu un dārzeņu sezona. Pēc iespējas vairāk sezonas dārzeņus ēdienkartē iekļaujam svaigā veidā. Sezonu pagarinam, paši vasarā sasaldējot ogas un zaļumus. Rudenī maksimāli dažādojam ēdienkarti ar vietējiem dārzeņiem, augļiem, ogām. Pavasarī cenšamies iekļaut pēc iespējas vairāk vietējās izcelsmes dārzeņus - kāpostus, burkānus, bietes, skābētus kāpostus, rutkus, ķirbjus, ābolus. Minimāli dažādojam ēdienkarti ar ievestiem dārzeņiem un augļiem.
4. Vai kāda no ēdienu gatavošanā izmantotajām izejvielām ir saņēmusi ekosertifikātu? Kuras? Cik bieži no ekoloģiskām izejvielām gatavoti ēdieni nonāk uz pusdienu galda?	Ēdienu gatavošanā izmantojam produktus, kas ražoti saskaņā ar Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām - auzu pārslas, manna, kviešu milti a/l, grūbas, miežu putraimi, makaroni, kartupeļu ciete, kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, skābēti kāposti, sīpoli, piens, sviests, saldais krējums, biezpiens, kefīrs, cūkgaļa, l/l aknas.  daļa no šiem produktiem tiek iekļauti ēdienu gatavošnā un nonāk uz pusdienu galda katru dienu.
5. Vai kāda no ēdienu gatavošanā izmantotajām izejvielām ir saņēmusi godīgās tirdzniecības sertifikātu?  Kāda? Cik bieži no godīgās tirdzniecības sertificētajām izejvielām gatavoti ēdieni nonāk uz pusdienu galda?	Nav informācijas
6. Vai skola vismaz reizi nedēļā iekļauj ēdienkartē veģetārus ēdienus (neskaitot desertus)? Intensīvās lopkopības apjomu izaugsme ir viens no klimata pārmaiņas ietekmējošiem faktoriem. Tas saistīts gan ar metāna gāzes izmešiem, gan ar resursu ietilpību 1kg gaļas produkta saražošanai (5000-15000 litru ūdens patēriņš), kā arī nepieciešamajām augsnes platībām. Piemēram, Pols Makartnijs, būdams liels gaļas cienītājs, nedaudz mainīja savu ēdienkarti, ieviešot “veģetārās pirmdienas”	Lielākā daļa zupas tiek gatavotas kā veģetārie ēdieni. Netiek praktizēts nodrošināt veģetārās dienas , ņemot vērā, ka bērni mūsu izglītības iestādē uzturas 24 stundas.
7. Kā notiek Skolas Augļa programmas piegādātāju izvēle un no kurienes tiek piegādāti skolai šīs programmas augļi?	LAD programma "Skolas auglis" tiek īstenota sadarbībā ar K/S "Mūsmāju dārzeņi" (Madliena) un SIA "Pūres dārzi (Tukuma nov.)
Citi jautājumi (vai jūs vēlētos iegūt ieskatu vēl kādās citās problemātiskās vai vērtīgās šo ietekmju sfērās? Pievienojiet jautājumu tukšajās ailēs.	-

Pārtikas atkritumi
1. Cik daudz ēdiena palieku tiek izmests atkritumos? Kur nonāk ēdnīcas ēdiena paliekas?  Vidēji ik gadus katrs eiropietis izmet atkritumos vismaz 100kg pārtikas. Saskaņā ar aprēķiniem, vismaz trešā daļa no pārtikas tiek nevajadzīgi izmesta.  Pārrunājiet ar skolas ēdnīcu, vai ir iespējams veikt pārtikas atkritumu svēršanu un uzskaiti (gan atstātās porcijas, gan gatavošanas atkritumi). Noskaidrojiet, cik daudz pārtikas tiek izmests nedēļas laikā. Cik liels apjoms tas sanāk uz 1 skolēnu? Cik daudz šādu atkritumu provizoriski tiek radīts gada laikā? Ja pārtikas atkritumu daudzuma samazināšana ir starp jūsu prioritārajām aktivitātēm, veiciet atkārtotu izvērtējumu gada noslēgumā.	Daudzums kg vai litros Uz cilvēku Uz cilvēku/gadā Pirmdiena 15 0.136 24.5 Otrdiena 20 0.18 32.4 Trešdiena 20 0.18 32.4 Ceturtdiena 20 0.18 32.4 Piektdiena 15 0.136 24.5 Kopā 90 0.812 146.20 Ēdnīcas ēdienu paliekas nonāk:  Ir noslēgts līgums ar Z/s par ēdienu atlieku izmantošanu neproduktīviem dzīvniekiem.
2. Vai skolēni var pašapkalpoties, izvēloties porciju lielumu pusdienām vai atsevišķiem ēdieniem?	Zupa: 1.-4.klase Otrais ēdiens:  mērce
3. Vai iespējams prasīt mazāku porciju?	Nē
4. Vai iespējams prasīt papildporciju?	Jā - zupu
5. Vai iespējams izvēlēties piedevas un atsacīties no daļas maltītes?	Nē
6. Vai iespējams kādu ēdienu aizstāt ar ko citu? Piemēram, gaļu ar dārzeņiem.	Nē
7. Kurš skolas ēdnīcas ēdiens ir populārākais un kurš vismazāk iecienīts?	Populārākais Nepopulārākais Uzkodas Dārzeņu rosols Pupiņu-biešu salāti Zupa Borščs Rīsu zupa Otrais ēdiens C/g karbonāde L/l aknu strogonovs Saldais ēdiens/augļi Pankūkas Biezais augļu ķīselis ar pienu Dzēriens Dzērveņu dzēriens Kakao
8. Vai ēdnīcas personāls cenšas noskaidrot, kas skolēniem viņu gatavotajā ēdienā patīk un kas neapmierina?	Jā
9. Kādu ēdienu skolēni vēlētos saņemt ēdnīcas gatavotajās maltītēs?	Karbonādi, ceptu vistu, ceptus kartupeļus, makaronus ar gaļu, soļanku, pankūkas, pelmeņus, kukurūzas pārslas
Veselība un dzīvesveids
1. Vai skolā tiek pievērsta uzmanība veselīgu ēšanas paradumu veicināšanai? Kā? Vai tiek izglītoti arī pavāri un virtuves darbinieki? Vai tiek izglītoti arī skolēni un skolotāji?	Skolā, izmantojot dažādas iespējas-akcijas, degustācijas, konkursus tiek popularizēta veselīga ēšana. Pavāri un virtuves darbinieki kopā ar ēdnīcas vadītāju regulāri uzlabo skolas ēdienkarti. Skolas mediķi seko līdzi, lai skolas ēdienkarte būtu sastādīta pēc veselīgas ēdināšanas principiem un atbilstu normatīvajiem aktiem.
2. Vai skolas ēdnīca norāda informāciju par maltīšu sastāvdaļām un uzturvērtību? Kur šī informācija ir atrodama? Vai tā ir viegli un uzskatāmi pieejama? Vai tā ir domāta skolēniem, skolotājiem vai vecākiem?	Ēdienkartē tiek norādītas ēdienu uzturvērtības un enerģētiskās vērtības; tiek norādīti arī ēdienu sastāvā esošie alergēni. Ēdienkartes ar šo informāciju ir novietotas ēdamzālē pie dēļa. To var apskatī ikviens, kas apmeklē ēdamzāli.
3. Kādi ēdieni tiek pagatavoti no svaigām izejvielām? Cik liels ir to īpatsvars procentos?    Iegūstiet atbildes, ņemot par pamatu iknedēļas ēdienkarti.	Sastāvdaļas svaigi Saldēti Kaltēti/šķīstoši Konservēti Dārzeņi 85 5 0 10 Olas 100 0 0 0 Gaļa 80 20 0 0 Piens 100 0 0 0 Piedevas (kartupeļi, rīsi, u.c.) 100 0 0 0
4. Kāda ir galvenā ēdiena pagatavošanas metode? Tvaicēšana, cepšana, vārīšana, fritēšana? Pārbaudiet iknedēļas ēdienkarti.	Vārīšana, cepšana, sautēšana
5. Kāds ir dzērienu piedāvājums? Vai ir pieejams dzeramais ūdens un nesaldināti dzērieni?	Skolas ēdnīcā nav pieejams dzeramais ūdens. Dzeramais ūdens ir pieejams skolā
Ēšanas kultūra un tradīcijas, atvērtība diētas izmaiņām
1. Vai skolēni un vecāki var ietekmēt skolas ēdnīcas ēdienkarti?	Jā, ja tas tiek saskaņots ar skolas medmāsu un nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem
2. Vai ir iespējams maltīti izvēlēties no vairākām alternatīvām?	Nē
3. Vai skolēni drīkst nest savu ēdienu uz skolu un tiem ir pieejama iespēja tā sagatavošanai/uzsildīšanai, ieturot kopīgas ēdienreizes ar pārējiem skolas ēdnīcā?	Nē
4. Vai kafejnīca gatavo ēdienus skolēniem ar speciālām diētas prasībām? Kādām?	Jā. Tiek nodrošināta jebkura uztura korekcija, saskaņā ar ārsta norādījumiem. Patreiz speciālu uzturu nodrošimām vienam skolēnam, kurš nedrīkst ēst rīsus, ceptu, asu.
5. Vai ēdnīcas vide un atmosfēra ir patīkama? Vai jūs apmierina ēdnīcas galdu izvietojums, interjers, tīrības līmenis, galdauti? Vai pavāri ir draudzīgi? Atbildes iegūstiet, organizējot aptauju.  .	Ēdnīcā regulāri pēc skolas iespējām tiek veikts remonts, ēdamzāles telpā atmosfēras uzlabošanai uz palodzēm ir izvietoti zaļie augi. Galdu izkārtojums ir ērts un pārskatāms, regulāri dežūrē skolotājs, kurš seko līdzi kārtībai. Sākumskolas klases un pirmsskolas skolēni pie galdiem sēž kopā ar skolotāju, kurš seko līdzi ēšanas procesam.
6. Cik daudzi veģetārieši apmeklē skolu un ko/vai viņi ēd skolas ēdnīcā?	Nav

Skolas kafejnīca

Sortiments (Tukšajās ailītēs atzīmējat, kādi attiecīgā produkta veidi ir pieejami, piemēram, zem riekstiem: lazdu rieksti, zemesrieksti u.c.)	Pārdošanas apjomi (vienību skaits noteiktā, jūsu izvēlētā laika posmā, neskaidrību gadījumā konsultējaties ar koordinatoru)	Produktu izcelsme jeb no kurienes tie nāk			Palmu eļļas klātesamība	Enerģētiskā vērtība – procents no dienas devas
	1 nedēļā	Latvija		Importēti		Enerģētiskā vērtība KJ (1 kalorija = 4.187 džouli) Uz 100 g produkta	% no dienas devas
		Vietējie	No cita reģiona
Rieksti
Zemesrieksti 70g.	20 gb			x	x	466 kcal
Augļi
Āboli	3 kg			x
Bumbieri	2 kg			x
Banāni	1-2 kg			x
Mandarīni	1-2 kg			x
Saldumi
Kokosrieksti 70 g	30 gb			x	x
Tribits šok. 51 g	15-25 gb			x	x	525 kcal
Mars šok. 69 g	3-5 gb			x		452 kcal
Snickers šok. 75 g	10-12 gb			x		485 kcal
Kinder Bueno šok.43 g	10-15 gb			x	x	572 kcal
Daims šok. 28 g	2 gb			x		530 kcal
Čupa čups konf.	50 gb			x		394 kcal
Cepumi
Karstās uzkodas (pica, hotdogi utml)
Pica	60 gb	x
Siera maizītes	85 gb	x
Aukstās uzkodas (bagetes, maizītes, bulciņas u.c.)
Saldās bulciņas (dažādi veidi)	90-100 gb	x
Dzērieni
Sulas (dažādi veidi)	15-20 gb		x			36-56 kcal
Minerālūdens(gāzēts, negāzēts)	10-15 gb		x
Tēja				x
Kafija				x
Piena produkti
Piens Rasēns 0,2 l	80-90 gb		x			62 kcal
Saldējums	5-8 gb			x		210 kcal
Citi
Košļ gumija Orbit	6-8 gb			x
Izvērtējums	Vispārdotākie produkti: 1.Saldās bulciņas 2.Siera maizītes 3.Picas 4.Āboli 5.Piens	No vispārdotākajiem produktiem: 1.-3. 100% ir vietējie Piens ir no citiem Latvijas reģioniem Visi augļi ir importēti			16% no kopējā sortimenta satur palmu eļļu